T.: +371 26667444

Janvāris ir NSUS labdarības biedrības jubilejas mēnesis (ANNO 2015). Katrs no mums, gaidot savu dzimšanadienu, sev uzdod jautājumu un atskatās, kāds tad bija tas iepriekšējais gads. Kas mainījies salīdzinājumā ar citiem gadiem, kādi bija cēlumi, kādi kritumi. Kas sasniegts vai tieši pretēji, no kā bija jāatsakās. Kādas mācību stundas nesis iepriekšējais gads un vai esmu kļuvis par labāko sevis versiju.

Nekas jau nemainās arī biedrības jubileju sagaidot. Tieši tādi paši jautājumi, tieši tādi paši secinājumi un tādi paši sapņi un mērķi uz nākamo gadu. Bet atskatoties - 10 gadi ir daudz vai maz? Uz to man nav atbildes.

Man pašai jau šis ir 24 gads sociālajā jomā, bet zem NSUS biedrības spārna - 10. gads, kaut gan jau NSUS sākums bija 2014. gads

NSUS10

Nav bijis viegli, ir gribējies 100x padoties (izdegšana) un mest to visu pie malas un tad atkal jau kāds telefona zvans, e-pasta vēstule un es ceļos, eju, braucu un daru. Kāds šo darbošanos ir mēģinājis nodēvēt par hobiju, kāds ir vērojis no malas un domājis: "Diez cik ilgi viņa to darīs? Diez cik ilgi pietiks plikā entuziasma." Nu re, jau 10 gads klāt. Pietika gan apņemšanās, gan bija nepieciešama nepadošanās, gan zibenīga rīcība, gan atteikšanās, gan operatīva lēmumu pieņemšana.

Atskatos uz to, kas jau padarīts un neticas, ka to visu varēja izdarīt ar tiem resursiem - cilvēka, laika un niecīgajiem finanšu (pirmos 5 gadus tikai privātie) līdzekļiem. Ir iepzīsti milzum daudz jauku SirdsCilvēku, nodibinātas labas attiecības ar vairāk, kā 140 SAC/VSAC, valsts un pašvadības iestādēm, uzņēmējiem. Iepazīti daudz un dažādi sociālo projektu dalībnieki - Eņģeļi no 30 pasaules valstīm!

Rezalizēti milzum daudz un dažādi sociālie projekti, kas palīdzējuši bērniem uzsākt skolas gaitas, jauniešiem atgūt pašvērtējumu un iegūt jaunas zināšanas, pieaugušajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzlabot gan veselību, gan uzlabot dzīvi/ikdienu kopumā, palīdzēts arī dzīvniekiem. Ir bijis brīvpratīgais darbs ieslodzījuma vietās, radot tur neziamirstamus prieka un pārsteiguma mirkļus māmiņām ar mazuļiem.

Ir bijušas tikšanās mācību iestādes, stāstot bērniem un jauniešiem par sociālo darbu un daloties ar savu pieredzi - Empātijas Stundas. Kā arī daudz kas ir jau aizmirsies, jo visu atcerēties nav iespējams. Prātā nāk tikai spilgtākie mirkļi.

Ak, jā ... arī 5 ģimeņu apvienošana, kas brīnumainā kārtā notika Eņģeļa Pasts projektu ietvaros.

NSUS biedrībā arī dzima Eņģeļa Pasts projekts, kas tagad ir izaudzis par sociālo uzņēmumu Eņģeļa Pasts un kurā darbojas ap 10 dažādi sociālie projekti, visa gada garumā. Viens no projektiem - Ziemassvētku vecīša darbnīca - arī šajā gadu mijā svinēja savu 10. gadu pēc kārtas. Tas viss silda sirdi, motivē darboties arī tālāk.

Tajā pat laikā es nevarētu to visu paveikt, ja mani neatbalstītu mans mammucis (R.I.P. 2017) un brālis. Ģimenes atbalsts bija un ir ļoti svarīgs. Kad domas jaucas pa galvu, ir vēlme uzburt brīnumus, tad ģimene liek padomāt, nedaudz izpūst elpu un sakārtoties domās, jo pārāk lielas nastas uzkraušana uz saviem pleciem ne vienmēr ir nepieciešama. Ir jāmāk arī pateikt slavenais NĒ. To pirmssākumos bija ļoti grūti izdarīt, jo likās, ka paspēšu visur būt vienlaicīgi un visu izdarīšu 100kārtīgi. Tā nav! Un tā nemaz nevag!

Viemēr ir jāatceras par sevi. Ja pati jutīšos slikti, tad tur nekāda palīdzēšana citiem nesanāks. Tieši šo sev stāstu joprojām un tas man palīdz nobalansēties, lai varu darīt to, kas ir mans Sirds Darbs.

Mans ieguldījums, sociālajā jomā, ir novērtēts ar Balvu “Balva cilvēka izaugsmei 2019” - par sociālo atbildību (lasīt rakstu) - 2019. gada 19. septembrī svinīgā ceremonijā Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā un Amerikas Tirdzniecības Palātu Latvijā pasniedza četras “Balvas cilvēka izaugsmei”, godinot cilvēkus, organizācijas un uzņēmējus, kas nesavtīgi iegulda resursus sabiedrības attīstībā un cilvēka izaugsmē.

WhatsApp Image 2019 09 20 at 09.32.431

WhatsApp Image 2019 09 20 at 09.33.101

Jā .... saņemu ikdienā arī šādu jautājumu: "Kā tu to visu viena vari paveikt?".

Atbilde ir - Nezinu. Laikam tā ir mana, šīs dzīves, misija un tieši tāpēc man dota tā enerģija un dzinulis, lai to visu arī paveiktu. Nekas tāpat vien nenotiek. Es esmu lielā mierā ar to ko daru. Arī apziņa, ka spēju palīdzēt citiem, mani silda. Tāpat priecājos un esmu pateicīga visiem, kuri piedalās kopā ar mani, šajā misijā. Visiem projektu dalībniekiem, SAC/VSAC komandām. Mēs visi esam, kā viens liels mehānisms. Ja kāds no zobratiņiem nestrādās, tad arī viss mehānisms nestrādās. Tieši tāpēc katrs mūsu ieguldījums ir domāts kopēja mērķa sasniegšanai.

Novēlu visiem mums joprojām darboties tikpat saliedēti, lai tiek sasniegti atkal jauni un jauni mērķi un turpinātos viss iesāktais. Un zinu, mums kopā viss izdosies arī 2024. gadā!

Pateicībā,
Līga Uzulniece Bokuma