NSUS biedrībā ienāk daudz un dažādi lūgumi, kuros nepieciešams atbalsts trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm, vientuļiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veciem cilvēkiem, utt.

    Tie ienāk, kā telefona zvani, facabook vēstules, e-pasta vēstules, retāk klātienē, atnākot uz NSUS biroju.
    Un te nu sākas tas, kas šos lūguma pieteicējus ļoti “izsijā”. Viņi saņem no manis kaudzi ar jautājumiem, kas skar viņu sarežģīto situāciju, stāstu par ģimeni, datus par ģimenes locekļiem ...... un te nu sākas arī patiesības iegūšana.

Jautājumi*, kurus vienmēr uzdodu, ja ienākušais lūgums ir no man nezināma cilvēka, pirmreizējs:
1. Vārds, uzvārds
2. Dzīvesvieta (pilsēta, iela)
3. Personas koda pirmā puse (vecums)
4. Kontakttālrunis, e-pasta adrese
5. Detalizēts situācijas izklāsts, patiess stāsts
6. Vai ir maznodrošinātā vai trūcīgā statuss (oficiāli reģistrēts)
7. Vai cilvēks sākumā ir jautājis palīdzību sociālajā dienestā, pašvaldībā, attiecīgajās institūcijās.
8. Ko dara/izdrījis jau pats, lai problemātisko situāciju atrisinātu
9. Smagākos gadījumos tiek pieprasīti arī medicīnisko iestāžu izraksti, ja saruna ir par atbalstu veselības ziņā.

    Kad tiek saņemtas atbildes uz visiem šiem jautājumiem, tad visa iesniegtā informācija tiek papildus pārbaudīta, atbilstošajās iestādes – attiecīgajā sociālajā dienestā, pašvaldībā, bāriņtiesā, utt.
    Un tikai tad, ja šī informācija ir apstiprinājusies, tad situācija maksimāli tiek pārbaudīta arī klātienē, pie lūguma iesniedzēja.
    Saņemtā lūguma pārbaudīšanas ceļš nav izdomāts tāpat vien, tam visam ir reāls pamatojums – palīdzēt cilvēkam, ja situācija ir patiesa un pats cilvēks ir izdarījis visu, lai to saviem spēkiem atrisinātu, bet nav izdevies.
    Tikai pēc lūguma pārbaudes, ja tā ir pozitīva, NSUS biedrība pieslēdzas savu iespēju robežās un mēģina palīdzēt risināt problemātiskos, sadzīviskos jautājumus.

    Piemērs no ikdienas: Facebook ienāk lūgums pēc palīdzības. Tiklīdz es uzdodu iepriekš minētos jautājumus un lūdzu to visu atsūtīt uz e-pastu vai facebook čatā, tā sākas problēmas un atbilde ir – “tad jau mēs kaut kā pašu spēkiem!”.

    Cits piemērs: Facebook ienāk lūgums pēc palīdzības. Cilvēks atbild uz visiem jautājumiem, tad informācija tiek pārbaudīta attiecīgajos dienestos, kā arī pēc biedrības iespējām apciemots palīgā saucējs. Rezultātā NSUS biedrība izvieto palīdzības saucienu biedrības interneta vietnēs/mājas lapā, utt., kā arī palīdz meklēt risinājumus, uzrunājot savus sadarbības partnerus.

    Vēl cits piemērs, kur NSUS biedrība ir “apdedzinājusies”: Ienāk sauciens pēc palīdzības, informācija attiecīgi tiek saņemta (liekas, ka it kā viss ticams), pārbaudīta un biedrība sāk atbalsta darbu ....... un tad pēc kāda laika ienāk informācija pavisam no citas puses un izrādās, ka situācija nav tāda, kā bija sazīmēta no paša palīgā saucēja un dienestu apstiprinātā ...... un to zin tikai līdzās esošie cilvēki – kaimiņi, utt.

    No šī visa tad nu arī tiek izdarīti secinājumi, veidoti maksimāli kontroles mehānismi, lai nenonāktu situācijā, kad laiks, citi resursi tiek iztērēti virzienā, kurā tas nebūtu jādara un kur tas tiek savtīgi izmantots.
    Tajā pat laikā ienāk palīgā sauciens un es piedāvāju šo informāciju izvietot NSUS biedrības sludinājumu vietnē pašam palīgā saucējam, ja viņš nevēlas iziet šo “filtru” tādā apjomā. Arī šajos gadījumos saņemu atbildi, ka cilvēks vēlas palikt anonīms ..... un tad nekas cits neatliek, ka “piedalīties” filtrā un klāt visu vaļā par sevi un situāciju un tad nu mēģināt tik pie tāda vai citāda rezultāta.

    Kādā brīdī, pilnīgi pieļauju, ka cilvēki var dusmoties, domāt, ka biedrība (manā personā) viņus kaut kādi diskriminē, iedala kategorijās, bet nē! Tas ir tikai un vienīgi normāli – pārbaudīt saņemto informāciju un to, vai viņa atbilst patiesībai.
    Ir dzirdētas pietiekami daudz pieredzes, kad cilvēki tā tik arī dzīvo, kā kaut ko nemitīgi lūdzot un paši tā īsti neko nedara, lai situāciju risinātu saviem spēkiem un tajā pat laikā kāda cita ģimene kautrējas saukt palīgā.

    Lai vai kā, agri vai vēlu viss tāpat nāk gaismā, ja esat savtīgi izmantojis palīdzību, tāpēc ļoti iesaku padomāt, pirms uzrunāt NSUS biedrību atbalsta jautājumos. Vienmēr tiks uzdoti attiecīgie jautājumi, lai izvērtētu atbalsta nepieciešamību un iespējas.

    Kā arī atgādinu, ka nav jābūt oficiāli registrētam trūcīgā vai maznodrošinātā statusam, lai NSUS biedrība sniegtu atbalstu savu iespēju robežās, bet situācijai jābūt patiesai un pārbaudāmai.

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja

*Visa saņemtā informācija paliek NSUS biedrībā un pēc lūdzēja lūguma netiek izpausta.