Šodien notika pirmais NSUS labdarības biedrības projekta “"Mūžības Mirklis" caur objektīva aci .....” pasākums, kura ietvaros tika fotografēti sociālā aprūpes centra “Senliepas” iemītnieki.
    Uz šo centru šodien devos kopā ar fotogrāfu Andri Kalnozolu. Ceļā uz “Senliepām” Andris teica, ka nav nācies bildēt pansijās un nav arī būts pansijās un, ka tas varētu izrādīties liels emocionālais izaicinājums un pārdzīvojums. Patiesībā viņš metas nezināmajā un šodiena noteikti būs jaunu izjūtu pilna diena.

    Centrā mūs jau gaidīja kungi un kundzes. Kundzes jau pucējās un gatavojās stāties priekšā kamerai, lai taptu iemūžinātas. Kungiem tā pieeja vienkāršāka – “esmu labs, kāds esmu, bildējiet!”.

    Ar Andri bijām vienojušies, ka gaisotne būs nepiespiesta, cilvēki atradīsies savā dabīgajā vidē, nebūs nekās samākslots, būs brīvā improvizācija un mirkļi būs patiesi, tāpat, ka arī paši šie cilvēki.

    Pirmā, drosmīgi pozēja kamerai, Austras kundze. Sākumā kundze teica, ka nedosies dabā, ka paliks istabiņā, bet jau pēc nelielas motivācijas kundze ar prieku devās zaļumos un tapa pirmās bildes. Kā arī kundze palūdza nelielu laiciņu, lai sapostos, jo kā gan bez tā var stāties kameras priekšā. Andris teica, ka kundze ir īsta modele, ka pozē un jūtas kameras priekšā tā, it kā to dara jau sen. Kundze no tāda komplimenta atplauka smaidā un foto sesija izdevās ļoti dabīga.

    Tā turpinājās arī visas pārējās foto sesijas, kurās dalību labprāt ņēma arī kungi. Pierasts, ka kungi parasti ir atturīgi, mazāk vēlas pozēt kameras priekšā…. Te nu nebija tas gadījums. Kopā ar Andri tika izvēlētas labākās vietas zaļumos un bildēšanās varēja sākties.
    Daži kungi pat gāja pārģērbties, lai tas foto mirklis būtu pēc iespējas labāks.

    Vairums iemītnieku nobildējās ārā, zaļumos, savukārt daži nevarēja doties laukā un bildējās savās istabiņās, atpūtas telpās. Bija arī tādi, kuri sākumā nebija izteikuši vēlēšanos bildēties, bet procesa gaitā labprāt piekrita un bija pacilāti, ka ir tāda iespējas radusies.

    Man bija liels prieks, ka cilvēki kopumā bija atvērti sarunām, jokiem, smaidam, uzticējās Andrim un foto objektīvam, kas ne visiem izdodas.
    Kāda kundze, kura bija plānojusi piedalīties, šo mirkli diemžēl nesagaidīja, savukārt šāds mirklis tika dots kādai citai kundzītei, kura tuvākajā laikā sagaidīs savu 90to dzimšanas dienu, bet ir ļoti švaka un šāda bilde iespējams būs kā lieliska atmiņa kundzes ģimenei. Lai viņai laba veselība vēl ilgi!
   
    Tāda ir tā raibā dzīvīte …….. viens mirklis …….. un daži no tiem šodien tika iemūžināti ……..
 
    Atpakaļceļā jautāju Andrim par to, kā jutās? ……. esot bijuši daži brīži, kad emocijas bija sakāpušas ….. un vēl tās tiks izdzīvotas brīdī, kad notiks bilžu apstrādes process. Visvairāk viņu esot emocionāli uzrunājusi Austras kundze.
   
    Katram no cilvēkiem bija savs šarms, savs stāsts, savs acu skats …… un tas ir tas pats svarīgākais, ka esam tik dažādi un savā ziņā tik interesanti.
    Ticu un ceru, ka šīs dienas sniegtās emocijas ilgi paliks atmiņā gan Andrim, gan pašiem senioriem.
    Bildes saņems gan centrs, gan paši seniori, gan tiks perspektīvā organizēta izstāde, kur jebkurš gribētājs varēs apskatīt šos mirkļus un izjust tos caur sevi.
   
    Paldies Vinetai Kļavai (centra direktorei) par atsaucību šajā projektā, par to, ka ļāva ieskatīties iemītnieku pasaulē un deva iespēju to iemūžināt.
    Paldies Andrim Kalnozolam par atsaucību, dalību projektā un iespēju noķert tos vērtīgos Mūžības mirkļus, kuri mums ļaus ielūkoties šajos cilvēkos vēl un vēl ……

Mana fotosesija (process) redzama bildē, Andra foto būs nedaudz vēlāk.
MELNBALTĀS BILDES SKATĀMAS ŠEIT

Līga Uzulniece
NSUS biedrības vadītāja